Sarunu par ādas audzējiem esam nolēmuši sākt ar labdabīgām slimībām, jo arī tās ir jāpazīst un laikus jāārstē, lai «labais» audzējs nepārvēstos «sliktajā».
Pie labdabīgiem ādas audzējiem pieder papiloma, nēvuss, mīkstā un cietā fibroma, lipoma, hemangioma, neirofibroma un citi. Mēs pievērsīsimies tikai dažiem – visbiežāk sastopamajiem. Šo slimību diagnostika vienā gadījumā ir samērā vienkārša, jo tām ir izteiktas raksturīgās pazīmes (piemēram, papilomai, lipomai, atsevišķiem asinsvadu audzējiem), bet citā – sarežģīta, jo dažu labdabīgu un ļaundabīgu audzēju simptomi ir vienādi.
Un tagad priekšstata radīšanai īsumā par audzējiem, kas diezgan bieži sastopami mūsu praksē.
Nēvuss (dzimumzīmīte) ir labdabīgs jaunveidojums. Uzmanība, ko pievērš šīs ādas patoloģijas izpētei, ir saistīta ar to, ka iedzimta vai iegūta labdabīga nēvusa vietā var attīstīties tāds ļaundabīgs audzējs, kā melanoma. Labi zināms, ka dažādi nevoīda jaunveidojumi, kā iedzimti, tā arī iegūti, ir gandrīz visiem cilvēkiem. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir pigmentēti ādas jaunveidojumi. Katram cilvēkam vidēji ir 20 nēvusi, variējot no 3 līdz 100, turklāt to skaits laika gaitā mēdz palielināties. Ja šos skaitļus salīdzina ar statistikas datiem par melanomas biežumu (1,8 uz 100 000 iedzīvotājiem), tad tās ir procenta simtdaļas no to pacientu skaita, kas nēvusu gadījumā ir vērsušies pie mediķiem.
Papiloma ir precīzi norobežots audzējs uz tievas kājiņas vai plakans, parasti neliela izmēra. Tā virsma ir nelīdzena, sīkgraudaina vai grubuļaina, dažkārt ir matiņi. Krāsa var būt dažāda – sākot no baltas līdz netīri brūnai. Var būt gan viens atsevišķs, gan daudz veidojumu. Ārstēšana. Likvidē ar lāzeru vai elektroķirurģiski.
Fibroma var veidoties jebkurā ķermeņa daļā, kur ir saistaudi. Ir divu veidu fibromas: cietās un mīkstās. Cietajai fibromai ir blīva konsistence, pārsvarā šķiedraina substance ar nelielu daudzums šūnu, norobežota no citiem audiem. Var tikt pakļauta miksomatozai (gļotainai) deģenerācijai. Cietās fibromas paveids – desmoīdā fibroma (to bieži sauc par desmoīdu), kas visbiežāk izveidojas taisnā vēdera muskuļa makstī, krūškurvja sieniņā. Mīkstā fibroma ir audzējs, kas atrodas zemādas šūnaudos un visbiežāk lokalizējas ap tūpļa atveri un uz dzimumorgāniem, īpaši lielo kaunuma lūpu apvidū. Ārstēšana. Fibromas likvidē tikai ķirurģiski.
Limfangioma (limfvadu audzējs) sastopama retāk nekā hemangioma. Bieži ir jaundzimušajiem kombinācijā ar citām anomālijām, kā hemangioma, neirofibromatoze, kriptorhisms. Šos audzējus iedala kapilāros, kavernozos un cistveida. Vispirms attīstās ādā, pēc tam aptver šūnaudus, reizēm pat fascijas un muskuļus. Audzējs ir saspiežams, bet blīvāks nekā hematoma, var būt zilganā krāsā. Biežākās lokalizācijas vietas ir ķermeņa augšējā daļa, seja, galva, augšējās ekstremitātes; cistveida formas parasti attīstās uz kakla, padusēs, dažkārt uz ekstremitātēm. Ārstēšana. Šo audzēju veidu likvidē tikai ķirurģiski.
Lipoma - taukaudu audzējs var veidoties jebkurā ķermeņa daļā. Ja tajā iesaistīti saistaudi, tad runa ir par fibrolipomu. Aug lēnām, reizēm sasniedz ievērojamus izmērus. Lipomai ir kapsula, audzēja konsistence ir mīksta. Parasti lipoma ir mezglainas formas, norobežota no apkārtējiem audiem, bet dažkārt ir difūza, bet izteiktām robežām. Aizdomīgos gadījumos nepieciešama audzēja punktāta citoloģiska izmeklēšana (audzēja audu uztriepes izmeklēšana zem mikroskopa). Ārstēšana. Izmanto ķirurģisku ārstēšanas metodi.
Ādas melanoma – ļaundabīgs jaunveidojums, kuru izraisa pigmenta šūnu melanocītu malignizācija (pārveidošanās). Melanocīti ir katra cilvēka ādā jau kopš dzimšanas un producē pigmentu melanīnu, kura daudzums nosaka cilvēka ādas krāsu. Melanoma var parādīties uz neizmainītas ādas, bet parasti attīstās uz pigmentētu nēvusu (dzimumzīmīšu) fona. Nēvusi ir melanocītu sakopojumi dažādos ādas slāņos. Vidēji katram cilvēkam ir aptuveni 50 dažādas formas un nokrāsas nēvusu. Parasti tie ir plakani vai nedaudz paaugstināti dažādu nokrāsu – no gaiši brūnas līdz pelēkai un melnai – plankumi ar līdzenu kontūru un gludu virsmu. Reizēm ir «gigantiski» nēvusi ar kārpainiem izaugumiem un apmatojumu. Dažādu faktoru ietekmē nevainīgā «dzimumzīmīte» var pārvērsties vienā no visļaundabīgākajiem un grūti ārstējamiem audzējiem. Melanoma ir visagresīvākais ādas audzējs. No visiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem tas statistiski veido 3-5%, taču pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, bet jo īpaši ziemeļu valstīs, vērojams straujš melanomas izplatības kāpums.
Ir daudz iemeslu, kas provocē melanomas attīstību. Pirmām kārtām jāmin ādas un nēvusu (dzimumzīmīšu) traumatizācija. Melanomas veidošanos var provocēt gan vienreizēja dzimumzīmes trauma (iegriezums, sitiens, apdegums), gan hroniska traumatizācija (regulāra apģērba un apavu berze, profesionālas traumas). Tālab jācenšas izvairīties no pigmentēto nēvusu traumēšanas, bet jebkuru, pat visnenozīmīgāko traumētās dzimumzīmītes izmēru, krāsas vai formas izmaiņu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta onkologa. Izmainītu pigmentēto nēvusu kategoriski nedrīkst censties likvidēt, piededzināt vai smērēt ar tautas līdzekļiem. Tikai specializēts ārsts onkologs var precīzi izvērtēt ādas izmaiņu raksturu un noteikt pareizu ārstēšanas taktiku. Traumētos nēvusus lielākoties likvidē ķirurģiski.
Ne mazāk svarīgs faktors, kas veicina melanomas attīstību, ir ultravioletais starojums. Cilvēki, kuru darbs saistīts ar ilgstošu uzturēšanos saulē un kuri regulāri atpūšas dienvidos vai apmeklē solāriju, ir pakļauti ādas vēža riskam – melanomai. UV radiācija visbīstamākā ir cilvēkiem ar zemu organisma pigmentācijas līmeni, par ko liecina balta ādas krāsa, gaiši mati un acis, liels daudzums vasarraibumu. Cilvēki ar gaišu fenotipu ir ļoti jutīgi pret UV starojumu, tāpēc grūti iesauļojas un ir predisponēti saules apdegumiem. Tādiem cilvēkiem ieteicams izsargāties no sauļošanās un rūpīgi sekot līdzi savas ādas izmaiņām, īpaši atklātās ķermeņa vietās. Ja ir aizdomīgi plankumi vai mainās nēvusu izmērs, forma un kontūras, parādās nieze un asiņošana to apvidū, noteikti jādodas uz specializētu onkoloģisko iestādi.